Kino. Kā ar titriem un mūziku sasist 100 miljonu budžetu lupatās

Nav noslēpums, ka agrāk zāle bija daudz zaļāka un kopš silikons, kas savu darbiņu veica pusvadītājos, ieperinājās divkājaino primātu krūtīs un pakaļās, viss uz planētas Zeme tā arī virzās uz iepriekš jau pieminēto pakaļu. Lūk, domu var izklāstīt vienā teikumā un darba rūķi, kuri čakli ved mūsu nāciju pretī laimes apogejam, varētu netērēt laiku un pievērsties savam darbiņam, bet tas jau ir cits stāsts.

Režisors Džozefs Sārdžents 1974. safilmēja un salīmēja filmu par bandīšiem, kuri Ņujorkā nolaupa metro vilcienu ar ķīlniekiem un pieprasa izpirkuma maksu 1 miljonu amerikāņu dolāru. Ar viņiem mēģina tikt galā bezbēdīgais transporta policijas leitnants Gerbers un vesels bars padumju policistu. Viss stilīgi, smuki, gludi -- tikai roku veiklība, pāris joki un nekādas morāles.

Pagāja nieka 35 gadi un Tonijs Skots safilmēja un kompjūterī sabakstīja filmu par traģisku sejas izteiksmi vārdā Denzels Vašingtons, uzblīdušu seju vārdā Travolta un teroristiem, kuri Ņujorkā nolaupa metro vilcienu ar ķīlniekiem un pieprasa izpirkuma maksu 10 miljonus amerikāņu dolāru, lai izmatotu akciju tirgus svārstības un nopelnītu 300M un vienlaicīgi tiešajā ēterā atmaskotu kukuļņēmēju, nu jau pazemināto, dispečeri Gerberu, kas visādi citādi ir īsts amerikānis, mīl savus bērnus tāpat kā visu amerikāņu valsti un ir gatavs (nedaudz apdomājot dzīvi) skriet cauri visai pilsētai, apsteigt lēnīgos policistus, nošaut bandītu, paspiest roku mēram, pajokot un aizbraukt mājās ar trolejbusu. Tas saucas: gatavs kalpot nācijai neskatoties uz dažām šmucēm, jo kam gan negadās.

Abas filmas nosauktas vienādi: The Taking of Pelham One Two Three (1974, 2009).

Tagad atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu. Secinājumus veic katrs individuāli, bet es skatos un raudu prieka asaras.

1974

Ja kādam vēl interesē 2009. gada versijas treileris, tad Jums te.